Piti o te pō : Monirē 07 no Tetepa 2020 Te fenua ei metua vahine no te hau.

 

Piti o te pō :

Monirē 07 no Tetepa 2020

 

Tumu parau :

Te fenua ei metua vahine no te hau.

 

Pehepehe :

 

IA ORA, E AÙ NŪNAA ITI

 

Ua reva ê na te parau :
Tīreo te pō, e reo ia no te Atua
I te Māòhi e, ua ô vahinea te fenua
 tīrē i te moe, a ôtānehia o ia
I to rima tārere noa.

 

Ua reva atoà na te ôrero
A te mau rūàu i revareva na :
Pātia te rima i roto i te fenua
Ia hauà faahou òe
E te Māòhi i te noànoà o te ora.

 

Ta ù faaàpu, to ù ia àpu
Te àpu o to ù mau tupuna
Te àpu o to ù parau, to ù reo
Te àpu o to ù hīroà tumu
Ta ù faaàpu, te àpu ia o to ù ora

 

Māòhi, ia òre òe ia faaàpu
Ua faaea àpu òre noa òe
 tīrē i tē tiàturi i te àpu punu
E tūtae âuri te hopeà
 tīrē atoà i tē nā roto i te àpu ûrina

A pohe òe i te maì tapahi
Ia Ora e aù nūnaa iti.

Haut du formulaire

 

Taiòraa : 2 Tōrīnētia 1, 1 - 11

 

E PARAU HAAMAHANAHANA I TE FEIA FAAROO IA ROOHIA E TE ATI RA.

1 Pauro, e àpotetoro na Ietu Metia i te hinaaro o te Atua ra, e taù taeaè nei o Timoteo, i te êtārētia o te Atua i Torinetia na, e te feiā moà atoà i Ahaia atoà ra; 2 ei ia òutou te aroha mau e te hau no ô mai i te Atua i to tātou Metua ra, e no te Fatu hoì no Ietu Metia.

3 Ia haamaitaìhia te Atua, te Metua o to tātou Fatu ra o Ietu Metia, te tumu o te aroha, e o te Atua, no na anaè te māhanahana ; 4 o tei haamāhanahana mai ia mātou i to mātou mau pohe atoà nei, ia tià ia mātou ia haamāhanahana i te feiā i roohia i te pohe ra, i te māhanahana a te Atua i māhanahana ai mātou iho nei. 5 Mai to mātou hoì pohe i te Metia e rahi nei, tē rahi atoà nei to mātou māhanahana i te Metia. 6 E ia pohe mātou nei, ei māhanahana ia e ei ora no òutou, o tei tupu i te faaòromaì-māite-raa i taua mau pohe i pohe atoà ai mātou nei ; e ia haamāhanahanahia mai mātou, ei māhanahana ia e ei ora no òutou. 7 E tē pāpū nei to mātou manaò ia òutou, ua ìte mātou, e rave atoà òutou i te māhanahana, o òutou i rave atoà i te pohe nei. 8 Aita hoì mātou i hinaaro, e te mau taeaè, e ia òre òutou ia ìte i to mātou pohe a roohia mai ai mātou i Àtia ra, e i nēìa-hua-hia mātou, aita atu ra o mātou pūai, e aita roa mātou i manaò e, e ora. 9 E manaò pohe to mātou i roto ia mātou iho, ia òre mātou ia tiàturi ia mātou iho, i te Atua ra i tei faatià i tei pohe ra. 10 O tei faaora ia mātou i taua pohe rahi ra, e tē faaora noa nei ā hoì ; o ta mātou hoì e tiàturi nei e na na e faaora ia mātou. 11 O òutou hoì i te òhipa-atoà-raa i tē pure ia mātou, ia haamaitaì te taata atoà e rave rahi i te Atua ia mātou, i te maitaì i noaa ia mātou i te taata atoà e rave rahi ra.

 

 

 

Manaò tātara :

 

A fārii mai i te tāpaò no te aroha o te Atua i to tātou fārereiraa i teie ahiahi. Ta tātou tumu parau : Te fenua ei metua vahine no te hau.

 

Eere a tahi ra tātou a faaroo ai i teie parau no te fenua ei metua vahine. E parau teie, ua hau te toru àhuru matahiti i teie nei i tē pororaahia, nā roto i te mau haapiiraa a te Tomite Rautī Pīpīria a ta tātou Etārētia. Noa atu ā rā terā rahiraa parau i haapiihia, ua ìtehia to tātou tauà-òre-raa, to tātou vahavaharaa, to tātou tūàti-òre-raa i te reira mau haapiiraa e to tātou haamereraa i to tātou Māòhiraa. E na te maì tirotiro 19 i tupu i roto i teie nei ao e i te fenua, i faaàraàra i to tātou mata i te ìteraa i te faufaa o te fenua e te tanu. Aita terā huru to tātou i ātea roa i te huru o terā tamaiti i haere i te fenua roa (Ruta 15, 11-32), na te puaa i faaiho faahou i roto ia na i te oraraa hau e te maitaì o te fare metua, to na ia hoìraa.

 

Ua hiò te Māòhi i te fenua mai to na metua vahine te huru, e o na iho te tamarii. Ia vai noa mai to tātou metua vahine, eita ia tātou e ôtare, eita hoì e ôere. Ia òre to tātou metua vahine ia riro faahou ei teòteòraa no tātou, ia haamata tātou i tē hoo pātē, ia taui hoì i te reira i te tauihaa, e hanahana faahou ānei to te fenua, oia to tātou metua vahine, i reira. Mea tano tātou, nā roto i te parau o te fenua, ia ìte faahou i te auraa o te parau o te here metua, te here o te tamarii i to na metua. E auraa faahou ānei to te reira huru parau no tātou i teie mahana ?

 

Ia mutu te taura tāàmu ia tātou i te fenua, aore ra, ia tāpū tātou i te reira, e tāàmuraa faahou ānei to tātou i teie metua ; e ìte faahou ānei tātou i te faufaa o te maitaì ta na e hōroà noa mai nei ; e teie mau tamarii, e parau noa nei ia na e metua vahine no rātou, e mau taeaè e mau tuahine anaè tātou na na. I roto i te parau o te fenua, te tāatoàraa o to tātou oraraa ta tātou e faahaùti nei. Ia òre tātou ia ìte faahou i te here i to tātou fenua, e ìte ānei tātou i te auraa o te here o te Atua ta tātou i parau e, e Atua Metua, oia te Atua i rahu i te fenua tei riro ei vauvau no tātou.

 

No te fenua te Māòhi i Māòhi ai ; no te fenua òre te Māòhi e riro ai ei hutu pāinu iō na iho. No te Atua Metua te Māòhi i fānaò ai i te ora, te hau e te mau maitaì atoà ta na i haamata i tē haapae ; no te haafaufaa òre i te Atua, te Māòhi e topa roa atu ai i roto i te ìno. Ia riro te parau o te here ei haapii, ei haamanaò ia tātou e, to tātou Metua i te raì, tē ara noa ra i nià ia tātou, e tē tīaì noa ra i to tātou reo pii ia na : E te Atua Metua e, faaora mai ia mātou ta òe mau tamarii nei, tē hoì atu nei mātou ia òe ra, ia raa to òe iòa, e ia tupu to òe hanahana i nià i te fenua nei, i mua i te aro o to te ao atoà nei.

 

E aha atu ā te mea e au ia tātou ia rave maoti, te tāvini-mau-raa i to tātou Atua nā roto i te parau tià e te haavare òre. Mai te reo ta Pauro e faahiti ra : Ia àti maīte òutou mā te âau hōê e te manaò hōê i nià i to tātou Fatu. Ia ora e ta ù nūnaa.

 

Pure :

 

Te Atua i te raì tuatinitini e, ei tāpaò no to òe here mutu òre e tē vai tāmau, ua faahei òe i te fenua ta òe i rahu ei vauvau no mātou i te hinano tūatau tei faahau i te ùuru o te moana hāuriuri. Ua faaî òe i to mātou mau fenua rii i ta òe Faufaa ora e tē ani noa nei òe ia mātou ia hiò i tei au ei māa, ia rave hoì e ia àmu no te mea o te tāpaò ia o to òe aroha e to òe here.